Par nepatīkamo
Man nepatīk pielaikot un pirkt apavus, ja mēs dzīvotu citā klimatā, man nepatiktu arī tos valkāt - respektīvi, man būtu iespēja NEvalkāt, un es to visticamāk izmantotu. Man nepatīk pieskatīt bērnus vecumā no viena līdz septiņiem gadiem, protams, tik drosmīga, lai uzrakstītu, ka man nepatīk bērni, es nekad nebūšu, un tā jau arī nav - ja kāds viņus pieskata, turklāt pietiekami labi, lai tie sīči nepieprasītu no manis rotaļāšanos un nerakņātos pa manu somiņu, - esmu gatava viņus kaut vai mīlēt. Man nepatīk vazāšanās pa veikaliem kopā ar vēl kādu cilvēku, nekad nesapratīšu tās atbaidošās ģimeņu brīvdienu ekskursijas lielveikalos. Man nepatīk kārtot un tīrīt māju, es vienmēr sev izdomāju kādu īpašu balvu par katru sīkāko padarīto darbiņu, citādi man gandrīz birst asaras no domas vien. Man nepatīk iet uz aklajiem randiņiem vai darba intervijām, atsaucoties uz sludnājumiem - tās abas lietas ir vienvienīga maucība, es jums teikšu! Un sīpoli man nepatīk nevienā ēdienā, nevienā sagatavošanas veidā, kā arī zema spiediena apgabals ar nokrišņiem jebkurā gadalaikā.
Šīs visas ir lietas, kas mani padara nervozu un īgnu, ja pagadās ceļā, un no kurām tiecos izvairīties, cik jaudas!
Šīs visas ir lietas, kas mani padara nervozu un īgnu, ja pagadās ceļā, un no kurām tiecos izvairīties, cik jaudas!
māju kopt man arī nepatīk.:((
bet sīpoli gan man garšo visvisādos veidos un pārveidojumos.:))
Vēl man patīk pirkt apavus (būtu tikai nauda!);)
tas vienmēr ir Tik laikietilpīgi un bezrezultatīvi, ka prosta kašmars!!!!.:((
/skumji/dažiem jāiztiek ar to, ko vietējais Centrāltirgus spēj piedāvāt..;((
Bet vietējos veikalos patiešām mani apavu meklešana vien var novest līdz histērijai!;/
a wot ne manējie man gan visu mūžu krīt uz nerviem.:)))