Ļoti gribas atkal sevi pieradināt celties sešos. Cīruļi dzīvo daudz pareizāk nekā murkšķi, es to zinu. Ja pamostas pirms gaismas un tad skrien vai vismaz vingro, un brokastīs apēd normālus dārzeņus ar sieru un lielo kafiju ar kaut ko intensīvi saldu, tajā dienā tiek kaut kas jēdzīgs padarīts. Un vakarā ir jāiet desmitos gulēt, nevis jāblenž uz televizoru, jāklabina cibā vai jāzvalstās pa gultu neauglīgās pārdomās. Nūģi rullē, ka es jums saku!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zumSevis pārvarēšana, lai no siltas gultas izzveltos un aukstā rīta gaisā izveltos vien ir ko vērts. Mēs ar mazo Dūdu, kad izveļamies no mājas, parasti skrienam pa kalnu uz leju uz upi. Viņa skrien, es jožu pakaļ un mēģinu nobremzēt, lai upē netīšām neieskrien.- chajEsmu labi laiku skrējusi no rītiem vasarnīcā! 6.no rīta no gultas, tad pa mežu, vēlāk gar jūras krastu, tā kārtīgi, līdz iesvīsti, tad pelde.. kailai, pusseptiņos no rīta, kad nevienas dzīves dvēseles pie horizonta! kaifs! atpakal caur mežu uz mājā,.. brokastis... tad nēz kādēl gulta.... svēltlaimīgs miegs.. un nespēja vēl 2 stundas piecelties..
- zumNu nē, es pa Āpšuciemu no rītiem, ja saullēktu sagaidīt vēlos, godīgi pa smiltīm slampāju. Aizraušos pāri kāpām līdz jūrai. Apsēžos krast malā, sagaidu sauli un godīgas matronas solī slampāju atpakaļ. Tomēr nav vairs tāds vecums, lai joztu pa galvu, pa kaklu. :D Pēcāk terasē strebju rīta kafiju un vēroju putniņus kokos.