Šķiet, nakti es pavadīšu, dzerot pretsāpju tabletes un domājot, vai man tomēr nevajag potēties pret stingumkrampjiem. Trakumsērgas iespējai es tā īsti neticu, kaut gan, protams, apziņas kaktā sēž ņerkstošs draņķis un dīc, ka arī 1 promille iespējas būtu jārespektē, ja runa ir par ātru un nepatīkamu nāvi...
bet nu turies gan
Un tomēr tas viens mani dara drusku nemierīgu.:)
No otras puses - iespēja rīt iekļūt autoavārijā man ir lielāka, nekā būt tagad inficētai ar trakumsērgu. Taču, tā kā nav bijis neviena notikuma, kas man ļautu aizdomāties par autoavārijas risku, tas sirdsmieru satrauc daudz mazāk.
Tagad viņš joprojām tu guļ zem radiatora, tā ir diezgan grūti aizsniedzama vieta. Vislabākais būtu, ja viņš tur paliktu lidz rīt-pēpusdienai, kad es sagaidīšu papildspēkus ar iemaņām un būrīti.
Noliku viņam tuvumā konservu piku uz salvetes, bet nav aizticis.