Pirms trim naktīm sapnī metos peldus duļķainā ūdenī. Pamodusies jau zināju, ko tas nozīmē. Un tiešām - šodien kakla limfmezgli sāp, aizdegune pietūkusi un svilst. Dzeru balzāmu un karstu tēju ar citronu un domāju, par neizprotamo fizioloģisko mehānismu, kas manām satrauktajām imūnsistēmas šūnām, tikko atklājušām vīrusu, ļauj raidīt aizmigušajām smadzenēm signālus, vienmēr vienos un tajos pašos simbolos iešifrētus.
Bet cik jokaini tomēr! Jo ļoti daudziem cilvēkiem ir šie paši simboli!