Nekas cilvēcisks viņām nav svešs
Kaķu ēdienreizēm ir izveidojusies shēma, negrozāma kā rituāls. Es dodos virtuves virzienā, un vienlaikus turp, mani pa ceļam apdzenot, skaļi spurdzoši ņurdēdamas, aiztraucas māsiņas Brontē. Ieberu traukos barību - Emīlijai kā vecākajai, pirmajai, Šarlote tikmēr nervozi mīņājas un trinas man gar kājām. Pec barības iebēršanas kādas 5-10 minūtes dzirdama tikai tā omulīgā, neatdarināmā skaņa, kas rodas, murrājot ar pilnu muti. Tad Emīlija iziet no virtuves un sāk mazgāties. Šajā brīdī Šarlote atraujas no savas bļodas, zaglīgi paveras uz visām pusēm un metas pie Emīlijas trauciņa, lai steidzīgi aprītu visu, kas tur palicis. Viņas pašas trauciņš tiek pamests, kaut arī tajā barības ir pat vēl vairāk. Izēdusi Emīlijas trauciņu, Šarlote ar padarīta darbas apziņas mirdzumu acīs dodas uz dzīvojamo istabu spēlēties. Pēc brītiņa virtuvē ienāk Emīlija, apošņā savu tukšo bļodiņu, skumīgi pasēž virtuves vidū un tad dodas pie Šarlotes bļodas, kur, pārvarot apetītes trūkumu, atjauno vēsturisko taisnīgumu. Kārtībai jābūt!