Gribu vakaros justies patīkami nogurusi no darba (jā, jā - tā paša aizraujošā, labi apmaksātā!) un skatīties Paradžanova filmas, vai ko līdzīgi krāšņu.
Tam ir dažādi iemesli. Raugi, daudzām Īpaši Patīkamajām vietām mēdz būt arī dažas Īpašas Prasības.:)
Bet, jā - tas, ko esmu spiesta vērot ikdienā, ir nostiprinājis manu uzskatu (maldīgo vai patieso, nav ne jausmas), ka alga virs tūkstoša neto nepavisam nav nekas tāds, ko pelna vienīgi ģēniji, kas iejūgušies titāniskā darbā. Realitāte ir tāda, ka to mēdz saņemt arī apsviedīgas, ne visai čaklas viduvējības. Nē, man neskauž, tikai rosina pašai apdomāt, kā lietderīgāk izmantot savus resursus.:)
Teiksim tā - daži ir darbi, ko es nedarītu arī par visu pasaules naudu, jo vienkārši nepatīk, bet dažiem citiem ir nepieciešama no manējās atšķirīga (bet ne augstāka līmeņa) specifiska izglītība. Tie ir daži redzamākie iemesli.
Es jau arī neteicu, ka pāri tūkstotim pelna absolūtais vairākums, vien - ka tas nav nekas īpašs. Un tie, kas pelna no 500 līdz 1000, droši vien veido ievērojamu daļu no pukstētājiem, ka nepietiek, ka ir grūti, ka, dzīvojot Rīgā, vajag vairāk, utt.
"Nekas īpašs" nav arī miljonāra statuss. Taču tas nenozīmē, ka tas ir kādam no mums lemts :> Kā liecina prakse, to var pukstēt arī tie, kas pelna virs 1000.
Ā, resp., konkrēti Tev nepatīk tas, ka es neesmu fatāliste un vismaz teorētiski pieļauju iespēju kādreiz pelnīt vairāk un apmierināt tās savas vajadzības, kuras šobrīd paliek neapmierinātas, ja?:)
Ceri vien. Man nepatīk tas, ka kā "normāls" tiek pasniegts tas, kas šobrīd tomēr ir pieejams mazākumam. Man nepatīk tas, ka to dara valsts un pašvaldību sektorā - tātad, visdrīzāk, pievienoto vērtību neradošs - cilvēks (jā, Tu). Man nepatīk tas, kādas sekas uz ekonomiku kopumā tas atstās.
Negribu tagad ielaisties neauglīgās ekonomiskās diskusijās, jo vairāk tāpēc, ka man, tāpat kā Tev, tā nav stiprā puse, bet divu profānu kašķis vienmēr aizvelk tikai uz personiskiem apvainojumiem.
Tieši tikpat ļoti, kā tiem, kas izvēlējušies strādāt privātajā sektorā un nemaksāt nodokļus, patīk gānīt tos šausmīgos liekēžus, kurus viņi spiesti uzturēt.:)
Labi, es zinu, ka arī valsts pārvaldē ir cilvēki, kas daudz un labi strādā, bet diemžēl samērā nebūtiska daļa. Un pēc Taviem tekstiem rodas iespaids, ka arī Tu pašlaik tajos neiekļaujies :) Atvaino, ja tā nav.
OK, mesidžs īstenībā bija iecerēts drusku citāds. Es reiz sarēķināju, cik vispār daudz (un pamatoti, nenoliegšu!) lamātie birokrātiskie aparāti procentuāli izmaksā no nodokļu summas. Rezultātu neatceros, bet bija visai mizerabls. Līdz ar to - nodokļu nemaksātāji pamatā tomēr apzog skolotājus, skolu ēkas, poliklīniku dakterus, policistus, ugunsdzēsējus, pensionārus, u.c. daudz lielākas un sabiedrībā nozīmīgākas ļaužu grupas. Tā kā esmu savulaik strādājusi par skolotāju - un strādājusi ļoti daudz, turklāt dažubrīd pat diezgan labi:) - saņemot par to nesamērīgi mazu algu (to pašu privātā sektorā nodarbināto nodokļu nemaksātāju dēļ), tad man tagad, kad strādāju patiešām maz un saņemu...nu, ne visai daudz, bet samērā ar darba apjomu, nevaru sūdzēties - jā, nu tagad man absolūti nav sirdsapziņas pārmetumu, ka es apzogu ar savu eksistenci nabaga privātuzņēmējus. Mums nav solidāra sabiedrība - tas laikam ir galaslēdziens.:)
Patiesībā Tu ar savu eksistenci apzodz iedzīvotājus, nevis uzņēmējus :) Pašvaldības barojas no IIN naudas (pašlaik 80% no IIN aiziet pašvaldībām, 20% valstij).
Es arī esmu pāris gadus valsts beņķos pasēdējis, bet nejūtos kā izbijis liekēdis - strādāju labi, bet mēnesī saņēmu aptuveni tikpat, cik tagad dienā, varbūt drusku vairāk.
Bet būtībā ne par to stāsts. Ierindas ierēdņi, lai cik neefektīvi nestrādātu, tomēr daudz nevar notērēt, jo vidējās algas valsts pārvaldē nav milzīgas. Cits stāsts ir par ielikteņu armijām, iepirkumiem, kur faktisko cenu vispār būtu grūti atrast, un galu galā atklāti nekaunīgām afērām, kurās kāds uzvārās par deviņciparu skaitli (es par to pašu tiltu).
Tādēļ nevajadzētu runāt par skolotāju, mediķu un ugunsdzēsēju apzagšanu, jo naudas šīm lietām jau sen netrūkst.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Raugi, daudzām Īpaši Patīkamajām vietām mēdz būt arī dažas Īpašas Prasības.:)
Bet, jā - tas, ko esmu spiesta vērot ikdienā, ir nostiprinājis manu uzskatu (maldīgo vai patieso, nav ne jausmas), ka alga virs tūkstoša neto nepavisam nav nekas tāds, ko pelna vienīgi ģēniji, kas iejūgušies titāniskā darbā. Realitāte ir tāda, ka to mēdz saņemt arī apsviedīgas, ne visai čaklas viduvējības. Nē, man neskauž, tikai rosina pašai apdomāt, kā lietderīgāk izmantot savus resursus.:)
Man kkā gribas piekrist
Btw, polls pagaidām liecina man par labu ;P
Kā liecina prakse, to var pukstēt arī tie, kas pelna virs 1000.
Man nepatīk tas, ka kā "normāls" tiek pasniegts tas, kas šobrīd tomēr ir pieejams mazākumam. Man nepatīk tas, ka to dara valsts un pašvaldību sektorā - tātad, visdrīzāk, pievienoto vērtību neradošs - cilvēks (jā, Tu). Man nepatīk tas, kādas sekas uz ekonomiku kopumā tas atstās.
Visiem, kam nav iespēju nemaksāt nodokļus, tāāāā patīk uzsvērt, cik godīgi viņi tos maksā... :)
Redzi, valsts iestādē strādājošie to nodokļu naudu ij rokā paturēt nevar dabūt un arī kontā neierauga, tādēļ sevišķi lielu morālu pārbaudījumu laikam tomēr nodokļu nomaksa neuzliek. Savukārt privātajā sektorā strādājošie parasti kaut ko nedaudz nodokļos nomaksā, bet viņiem parāda, kā par to naudu pieņem atpakaļ darbā kārtējo vēl nedatiesāto puvekli ar tekstu "bet cilvēkam taču jāēd arī ir" (© Ameriks).
Labi, es zinu, ka arī valsts pārvaldē ir cilvēki, kas daudz un labi strādā, bet diemžēl samērā nebūtiska daļa. Un pēc Taviem tekstiem rodas iespaids, ka arī Tu pašlaik tajos neiekļaujies :) Atvaino, ja tā nav.
Tā kā esmu savulaik strādājusi par skolotāju - un strādājusi ļoti daudz, turklāt dažubrīd pat diezgan labi:) - saņemot par to nesamērīgi mazu algu (to pašu privātā sektorā nodarbināto nodokļu nemaksātāju dēļ), tad man tagad, kad strādāju patiešām maz un saņemu...nu, ne visai daudz, bet samērā ar darba apjomu, nevaru sūdzēties - jā, nu tagad man absolūti nav sirdsapziņas pārmetumu, ka es apzogu ar savu eksistenci nabaga privātuzņēmējus.
Mums nav solidāra sabiedrība - tas laikam ir galaslēdziens.:)
Es arī esmu pāris gadus valsts beņķos pasēdējis, bet nejūtos kā izbijis liekēdis - strādāju labi, bet mēnesī saņēmu aptuveni tikpat, cik tagad dienā, varbūt drusku vairāk.
Bet būtībā ne par to stāsts. Ierindas ierēdņi, lai cik neefektīvi nestrādātu, tomēr daudz nevar notērēt, jo vidējās algas valsts pārvaldē nav milzīgas. Cits stāsts ir par ielikteņu armijām, iepirkumiem, kur faktisko cenu vispār būtu grūti atrast, un galu galā atklāti nekaunīgām afērām, kurās kāds uzvārās par deviņciparu skaitli (es par to pašu tiltu).
Tādēļ nevajadzētu runāt par skolotāju, mediķu un ugunsdzēsēju apzagšanu, jo naudas šīm lietām jau sen netrūkst.