Ceļojot man patīk brīžiem nezināt, kur gadīsies pārlaist nākamo nakti, man patīk pēkšņi attapties ielūgtai svešas, temperamentīgas ģimenes godos un mazliet sajusties kā leitnanta Šmita meitai, man patīk nostopēt uz lauku ceļa kādu zemniekonkuli un kratīties aitu vedamajā piekabē, man patīk pēkšņi sākušās draudzības un vakariņas, kas nemanot pāraug plašās dzīrēs, man patīk piesēst uz akmeņa un pusdienās apēst gabalu siera un ceļmalas laukā nočieptus tomātus.
prosu un makaronusgriķus un kaķu barību;)Tad viņa atkal varēs sākt dēt olas! :)
A Krī bučas!
taa tieshaam ir laikam pat jaukaakaa no ilglaiciigi izstiepjamaam sajuutaam