Kurvjzieža kontemplācijas

krii

23.7.08 13:12

Ja nu kāds vēl joprojām nav sapratis, ko domāju savā kulinārijas ierakstā - ka tavu māti, kas to būtu gaidījis, ka man būs reiz jādiskutē par kulināriju! - sākotnējā doma bija apcerēt pārmaiņas "laikos un tikumos". Jo esmu pārliecināta, ka vēl pēc desmit gadiem, suši vai tiramisu pagatavošana latvju zeltenei nozīmēs to pašu, ko pirms desmit - piecpadsmit gadiem "siļķe kažokā" vai "Melnais Princis" mūsu māmuļām. Jo galu galā - nedz rosols bija kas senlatvisks, nedz mucā žāvēta vista. Vēroju, kā pamazām zaudē aktualitāti dažas no padomjlaika ēdamlietām, kā pamazām to vietu ieņem citas - Rietumu un Austrumu delikateses.
Tempora mutantum, et nōs mutamūr in illīs! Sapratāt, ja?

• 22 raksta
• ir doma

• kihelkonna

  23.7.08 13:25

  

  nu es sapratu. viesībās taisa ēst ne tikai priekš ēšanas, bet priekš palielīšanās un izbrīnīšanas. nu untad vajag visu laiku kaut ko jaunu. vēlams, bet ne obligāti, lai tas būtu daudz maz ēdams.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    23.7.08 13:34

    

    Pat ne tas - vienkārši ir lietas, kuras nevilšus jāmāk, jo "to taču māk visi".
    Resp., ja savos astoņpadsmit es zināju, ka katra normāla sieviete māk uztaisīt rosolu, tad tagad rosols galīgi nav obligāts, jo to taisa tikai mammuči un tikai uz radu saietiem. Toties lielākā daļa manu paziņu (abu dzimumu!) prom pagatavot suši. Un vismaz trijos sieviešžurnālos esmu lasījusi tiramisu receptes.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais