![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Straumēm alkohola, dejas pāri galdiem, kurpīšu mešana ar purngalu pāri plecam - tā, lai salātos trāpa, rītausmas, bučojoties jūras krastā, rītausmas, vemjot svešās kāpņutelpās, peldēšanās ar vakarkleitu mugurā un kāpšana pāri žogam 12 cm papēžu kurpēs, 10 gadus jaunāki un 20 gadus vecāki pielūdzēji, izkauties gatavi un modri kā ērgļi, dziesma veltīta meitenei sarkanajā kleitā, un dziesma veltīta skaistākajai šīvakara tumšmatei, un pasaki, lūdzu, kādu dziesmu Tev veltīt!, ziedi pie durvīm un šampanietis vannā - tas viss ir bijis un labi bijis, un šobrīd vairs to negribas. Bet drusku bail, ka vēl kādreiz gribēsies, un tad varbūt nebūs.
Jo, raugi, agri vai vēlu, bet katrai iestājas brīdis, kad ir vienlīdz liela iespēja, vai pretenzijas uz šādu bohēmu izskatīsies eleganti vai nožēlojami.