Straumēm alkohola, dejas pāri galdiem, kurpīšu mešana ar purngalu pāri plecam - tā, lai salātos trāpa, rītausmas, bučojoties jūras krastā, rītausmas, vemjot svešās kāpņutelpās, peldēšanās ar vakarkleitu mugurā un kāpšana pāri žogam 12 cm papēžu kurpēs, 10 gadus jaunāki un 20 gadus vecāki pielūdzēji, izkauties gatavi un modri kā ērgļi, dziesma veltīta meitenei sarkanajā kleitā, un dziesma veltīta skaistākajai šīvakara tumšmatei, un pasaki, lūdzu, kādu dziesmu Tev veltīt!, ziedi pie durvīm un šampanietis vannā - tas viss ir bijis un labi bijis, un šobrīd vairs to negribas. Bet drusku bail, ka vēl kādreiz gribēsies, un tad varbūt nebūs.
Jā, šis tas ir pieredzēts no minētā. Kaut kas klāt un kaut kas mazāk...
Un, laikam esmu nepiesātināma, jo pastāvīgi meklēju jaunus iespaidus un ielienu jaunos piedzīvojumos. :)
52 būtu 2X vairāk :D
šādas šaubas būtu vietā, ja būtu svaigs dvīņu pārītis vai kāda kataklizma
Jo, raugi, agri vai vēlu, bet katrai iestājas brīdis, kad ir vienlīdz liela iespēja, vai pretenzijas uz šādu bohēmu izskatīsies eleganti vai nožēlojami.
peedeejam, kurhs mani Visaa Nopietniibaa bildinaaja bija 26 gadi mazaak, ka man..;)
a paari zhogam es (varbuut) gan vairs nerapshos - bail ka zhogs saluziis no mana svara.:)