Kurvjzieža kontemplācijas

krii

13.5.08 18:02

Bet vienu gan es varu pateikt par savu ņerkstēšanas pārpilno šodienas dzīvi - šis ir mans skaistākais un bezrūpīgākais mūža brīdis.
Nevis bērnība. Nevis vidusskola. Nevis studiju gadi vai vēlās jaunības brīdis ar pirmajiem "īstajiem" darbiem un pirmo (pagaidām arī pēdējo)mēģinājumu veidot ģimeni.
Esmu izaugusi liela un daru visu, ko gribu.
Tpu, tpu, tpu!

• 9 raksta
• ir doma

• krii

  13.5.08 18:17

  

  Zini, īstenībā es skaitījos memmesmeitiņa, jo mani līdz pat trešajai klasei vecmāmiņa pavadīja uz skolu un nāca pretim, lai vadītu mājās. Tas bija šausmīgs kauns un apsmiekls, es neļāvu viņai gaidīt pie pašas skolas, jo tad mani pirkstiem nobakstītu.
  Vispār es biju (un joprojām esmu!) pārliecināta, ka mani pieskatīja stipri par daudz, un ka tas ir atstājis dažas traumatiskas pēdas manā psihē - piemēram, grūtības izlemt un uzņemties atbildību. Taču pēc šodienas standartiem mani vecāki noteikti būtu vairākkārt iesūdzēti.:)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • fanija

    13.5.08 18:20

    Mani bieži nepieskatīja vispār neviens, un vai tāpēc spējas izlemt būtum vairāk attīstītas?
    Bet nu jā, šodienas standartus labāk mums nevajadzētu cilātum;)) ta labāk to zivi!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      13.5.08 18:29

      

      Čubra!
      Vai tomēr čibra?

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais