Kurvjzieža kontemplācijas

Zini, īstenībā es skaitījos memmesmeitiņa, jo mani līdz pat trešajai klasei vecmāmiņa pavadīja uz skolu un nāca pretim, lai vadītu mājās. Tas bija šausmīgs kauns un apsmiekls, es neļāvu viņai gaidīt pie pašas skolas, jo tad mani pirkstiem nobakstītu.
Vispār es biju (un joprojām esmu!) pārliecināta, ka mani pieskatīja stipri par daudz, un ka tas ir atstājis dažas traumatiskas pēdas manā psihē - piemēram, grūtības izlemt un uzņemties atbildību. Taču pēc šodienas standartiem mani vecāki noteikti būtu vairākkārt iesūdzēti.:)