![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nē, vispār jau - ja pavisam godīgi - kaut kur manī, dziļi iekšā, tur vēl aiz aizkuņģa dziedzera un liesas, kaut kur pie mugurkaula, pašās kaulu smadzenēs - dzīvo tāda mazmazītiņa ligzdotāja. Bet aiz lielā, pietūkušā slinkuma viņu nekad nevar pamanīt.
Taču tad, kad es būšu sasodīti bagāta un varēšu algot mājkalpotāju, tad varbūt viņa (mana iekšējā ligzdotāja, nevis mājkalpotāja) izlīdīs ārā, lepni izslietu zodu, un novīs manu Superligzdu.
Taču tad, kad es būšu sasodīti bagāta un varēšu algot mājkalpotāju, tad varbūt viņa (mana iekšējā ligzdotāja, nevis mājkalpotāja) izlīdīs ārā, lepni izslietu zodu, un novīs manu Superligzdu.
Īstenībā tā laikam ir viena no manām lielajām dilemmām. Man vajag gan to brīvību, lai es jebkurā mirklī varu aizbraukt uz Ņujorku, Riodežaneiro, Šušensku vai kādu mazu zvejnieku ciematiņu Sjerraleonē, tikai ar mazu somiņu uz pleca, kurā iekšā ir vien pase, kredītkarte, ķemme un zobubirste. Bet man vajag arī, lai ir tās mājas, kur atgriezties, kur kāds būs manas prombūtnes laikā pabarojis kaķus un notraucis zirnekļu tīklus, un kur es atgriezusies varēšu vāļāties uz dīvāna ar vīna glāzi rokā, uzmargot kādus eksotiskus salātus, kvēpināt smaržu kociņus un piemeklēt jaunus aizkarus.
Bet, lai to apvienotu vajag vairāk naudas, vai varbūt - vairāk atjautības, nekā man ir.
visiem to vajag :) retumi ir zvērinātas mājsaimnieces un profesionāli klejotāji, pārējiem vajag dozētās devās gan - gan :) un beigu beigās nav jau nemaz tik grūti izmargot to līdzsvaru un dabūt to šušensku ar kredītkarti un smaržkociņus ar vīnu :)