Par ligzdām
Bet kas nu man galīgi nav kā sievietei klātos - man nav ligzdošanas instinkta. Nevienā acī. Nemāku es tās ligzdas vīt, nesanāk man, un nevajag arī! Es tikai plivinos apkārt, plivinos, tad piesēžu uz kāda zara - ja paveicies, tad tārpiem pilnu knābi - aizlecu līdz citam zaram, ja ir noskaņojums, pačivinu, pavidžinu, pievilinu pretējā dzimuma īpatni, sajūsmināti pārojos, tad atkal kaut kur aizspurdzu.
Bet ligzdas kā nav, tā nav.
Bet ligzdas kā nav, tā nav.
Re: Putrojies un zaudē loģiku vienā laidā, mīļā!
Redz, mans mājoklis ir mana midziņa! Nekopta, savandīta un ērta vieta, kur dažubrīd notraukt putekļus, iesaukt draugus, palīksmot, pamīlēties, nolīst no visiem mierā un klusumā, bet tā nav LIGZDA! Tas nav nekas tāds, kas tiek vīts, spodrināts un piedēts, pieperēts!
Bāc, es nemāku izteikties vēl saprotamāk!
Re: Putrojies un zaudē loģiku vienā laidā, mīļā!
es kā biologs varu teikt, ka miga un ligzda ir viens un tas pats, katram ir tāda miga/ligzda/ala/mājoklis kādu nu viņs grib/spēj/var :) kāpēc ģimenei nevarētu būt midziņa, kur viņi spēlējas, mīlējas, audzina mazuļus utt :)
Re: Putrojies un zaudē loģiku vienā laidā, mīļā!
Re: Putrojies un zaudē loģiku vienā laidā, mīļā!