Kurvjzieža kontemplācijas

Kaķu lietas

Krāšņais Kurvjziedis

Kaķu lietas

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Piektdien un sestdien man likās, ka esmu mazo nimfeti Šarloti nobeigusi, ka viņa nekad vairs neskraidīs, nelēkās un nerotaļāsies, ka būs tikai maza, raiba mirstoša pļeckiņa zem dīvāna vai istabas tumšākajā kaktā. Un tā visa ir mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina.
Taču šobrīd, kad no Emīlijas bļodas atkal tiek zagta barība, kad mazais radījums, saudzīgi iecelts gultā, lai nesastaipās, bez kādas palīdzības pats bija uzlēcis uz kumodes un grāmatplaukta, kad visu nakti esmu aizvadījusi, atvairot uzbrukumus manai kreisajai pēdai un īgni šņācot: "čuči enģelīt,... tu beidzot gulēsi, sīkā maita?!" - tā vien liekas, ka bērns sāk atveseļoties.
  • njā - pirmās dienas ir baisi..:(
    • Riktīgi baisas.
      • Un kā ar kleitiņas valkāšanu? ;)
        • Kleitiņa svētdien tika nicīgi norauta, un mani mēģinājumi kaķīti atkal apģērbt beidzās ar apkaunojošu sakāvi un vairākām svaigām brūcēm.
          Tā kā rētiņa izskatās sausa un nebīstama, cīņu pārtraucu un ļāvu, lai meitene skraida ar pliku vēderu.
          • Man tikko ienāca ziņa par vienu "meiteni", kas arī pirmajā dienā kleitiņu norāvusi, kārtīgi salaizījusi brūci, un tā tagad negribot dzīt jau trešo nedēļu.
            • Nē, nu mums kleitiņa turējās tomēr trīs dienas, turklāt es katru dienu brūcīti (un pēc tam - savas jauniegūtās brūces) dezinficēju ar H202 un noziežu ar kaut kādu smērīti, kas veicina dzīšanu. Un daktere arī teica, ka, ja iet uz labo pusi, kleitiņu varot vairs nevilkt. Svētdien jāiet ņemt šuves ārā, tad dzirdēsim mediķa viedokli.
Powered by Sviesta Ciba