Par pavasari joprojām
Un, nē - nav tiesa, ka ziemeļu pavasarim piemīt īpašs maigums un burvība tā lēnīguma dēļ. Nav tā, nav! Arī dienvidos tik tikko plaukstošie krokusi, vizbuļi un vijolītes kalnos ir tikpat maigi un trausli kā Latvijā, pumpuri koku zaros martā šūpojas tikpat smalki kā visizcilākajās grafikās - gluži tāpat kā mūsu aprīļa vidū, un kad atnācis piektdienas vakars, uz sausā asfalta beidzot čirkst smiltis, puiši izveduši meitenes pastaigāties, vecāku nepieskatīti skolasbērni satupuši parku soliņos ar alus pudelēm rokās. Viss tāpat kā pie mums - tikai pusotru mēnesi agrāk.
bet man jau tik bildes gribas, bez tās žļurgas es mierīgi varu iztikt :)