Par jauko
Toties vakar man izdevās tik lieliski sacept jēru, ka tas bija garšīgs pat atdzisis. Mazliet vīna, mazliet sāls, mazliet ķiploku, rozmarīna, pavisam drusciņa kinzas un tad vēl, protams, paprika, burkāni, baklažāns, viss apkaisīts ar timiāna, bazilika un fenheļa maisījumu.
Man patīk pavērt savu garšvielu skapīti un ieelpot, un sajust - te ir mazliet Vidusjūras, mazliet Kaukāza, pavisam tāla atblāzma no Indijas, kāda tā mīt nezināmā nākotnes punktā.
Ēdiens ir tas, ko izveidojušas garšvielas. Tas, kas paliktu pāri, atņemot garšvielas, ir barība. Domāta bada remdēšanai, nevis ēšanai. Piemēram, putras vienmēr būs un paliks tikai barība. Izņemot vienīgi kičari.
Man patīk pavērt savu garšvielu skapīti un ieelpot, un sajust - te ir mazliet Vidusjūras, mazliet Kaukāza, pavisam tāla atblāzma no Indijas, kāda tā mīt nezināmā nākotnes punktā.
Ēdiens ir tas, ko izveidojušas garšvielas. Tas, kas paliktu pāri, atņemot garšvielas, ir barība. Domāta bada remdēšanai, nevis ēšanai. Piemēram, putras vienmēr būs un paliks tikai barība. Izņemot vienīgi kičari.
Varbūt vienīgi ne miežu putra ar sačurkstinātu speķīti. Tu drīksti ēst sačurkstinātu speķīti?
Un varbūt rīsus Tu vari kaut kā jauki ar kariju sataisīt un vēl kādām indiešu garšvielām?