Šobrīd man ir stadija "Negribu nekur braukt, ne uz kādu Gruziju, tur būs sasodīti auksti, viss noledojis un pilns ar trakiem večiem, gribu to nedēļu tupēt mājās, savā gultiņā, zem segas ar lielo tējas krūzi un stulbiem žurnāliem."
Bet, kad aizbraukšu, būs labi. Es zinu. Tā vienmēr ir.
Bet, kad aizbraukšu, būs labi. Es zinu. Tā vienmēr ir.
Vienīgais brīdis, kad apsveru iespēju doties uz Norvēģiju, mēdz būt ap Jāņiem. Lai kaut kur Nordkapā uzrāptos klintī un, veroties uz nenorietošo sauli, domīgi spļautu fjordā.:)