Vakar februāra slapjā tumsa bija pieķērusies man pie rīkles un žņaudza, cik spēdama. Valdīju asaras un zināju, ka miršu resna, neglīta un dumja.
Tad bija jauks mirklis, divas tiešām lieliskas stundas, kas saveda visu kārtībā, pasaule smaržoja pēc riekstiem, zaļās tējas, svecēm un maiguma, aizmigu laimīga. Un pamodos, lai atklātu, ka slapjās tumsas lāsts, kas uzlikts šai zemei nekur nav atkāpies.
Ienīstu šo gadalaiku! Katra stunda ir kausēts svins uz manas ādas!
Tad bija jauks mirklis, divas tiešām lieliskas stundas, kas saveda visu kārtībā, pasaule smaržoja pēc riekstiem, zaļās tējas, svecēm un maiguma, aizmigu laimīga. Un pamodos, lai atklātu, ka slapjās tumsas lāsts, kas uzlikts šai zemei nekur nav atkāpies.
Ienīstu šo gadalaiku! Katra stunda ir kausēts svins uz manas ādas!
;)
Savukārt, par nožēlojamo Latvijas klimatu esmu čīkstējusi katru gadu, sākot no septembra vidus līdz aprīļa sākumam praktiski bez pārtraukuma, no aprīļa vidus līdz septembrim - tikai aukstajās un lietainajās dienās, tātad apmēram pusi laika.
Tādējādi skaidrs, ka pieņēmumiem par it kā notikušo metamorfozi nav pietiekama faktoloģiskā pamata.
:p
Bet vispār paldies par diskusiju. Garastāvoklis tiešām uzlabojās.:)
Nu vismaz labi, ka tā ;)
Bet ja nu tomēr tu nenomirsi resna, neglīta un dumja? ;D
Nu jebkurā gadījumā visiem šitais laiks ber sāli brūcēs. Iekod pirkstos un dzīvo tik uz priekšu. Vasara arī kaut kad pienāks.