Jāpiezīmē, ka tad, kad es nebiju atklājusi savas rotaļīgās kulinārijas burvību, dzīvot bija vienkāršāk. Man patīk gatavot - spontāni, eksperimentējot, bez receptēm, bez noteikumiem, paļaujoties tikai uz intuīciju, gaumi un veselo saprātu - bet rezultāti ir tik garšīgi, ka es pamazām noēdos.
Jāpievēršas laikam gleznošanai. No tās es sajēdzu tikpat maz, bet sekas ir mazāk bīstamas.
Jāpievēršas laikam gleznošanai. No tās es sajēdzu tikpat maz, bet sekas ir mazāk bīstamas.
Bet nē, adīšanai ir daudz trūkumu:
1) process līdz dajebkādam rezultātam, izņemot grāmatzīmi vai bantīti, aizņem fucking daudz laika.
2) spontānu ideju īstenošana - piem., ak! iejaukšu es te pa vidu vienu krokodilzaļu saulīti ar zilu flamingu zobos - prasa rūpīgi plānotu darbu, kura laikā ideja apnīk un zaudē aktualitāti.
utt., vēl no tās pašas sērijas.