Kurvjzieža kontemplācijas

Par pavasari, vairoshanos un "peec tam"...

Krāšņais Kurvjziedis

Par pavasari, vairoshanos un "peec tam"...

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pavasaros, laikaa, kad tuvojas visa taa Augshaamcelshanaas azhiotaazha, es meedzu paarlasiit Bulgakova "Meistaru un Margaritu". Taa labi iederas vispaareejaa noskanjaa. Kaa pareizais puzhlja gabalinjsh. Un apkaarteejaa ainava zaudee zilacaino jeezulinju juusmiigo salkaniibu, iemantodama mazliet ironisku un apceriigu vaibstu.

Un tad jau nevilshus jaaaizdomaajas liidz visaadaam tur muuzhiibas un laiciiguma buushanaam. Atkal un atkal jaasecina, ka visaa esoshajaa mani apbur tieshi taa iislaiciigums, ko es nebuutu gatava mainiit ne pret kaadaam tur nemirstiibaam. Un jaatop nosauktai par cinikji. Dazhas reizes ir naacies izbriiniit cilveekus ar patiesaam un nevainiigaam atbildeem uz triviaaliem jautaajumiem.
- Vai tevi nesatrauc demograafiskaa situaacija valstii? Nu, tas, ka latvieshu skaits ar katru paaudzi saruuk.
- Nee. Ne vismazaakajaa meeraa. Mani nesatrauc tas, ka latvieshi vareetu izmirt. Nu, taa kaa savulaik etruski vai dinozauri...Vai tuukstoshiem citu tautinju un dziiviibas formu, par kuraam man nav ne jausmas.
- Un tu pati? Kaapec tev nav beernu?
- Nav gadiijies. Varbuut kaadreiz gadiisies. Varbuut nee. Arii tas, goda vaards, mani ne mazaakajaa meeraa nesatrauc. Ak, jaa - ir, protams, progesterona faazee shad tad uzliesmojoshais instinkts a'la varbuut pabarot ar kruuti kaadu nokliidushu kakjeenu? un nesatricinaama paarlieciiba, ka mans genotips ir pelniijis tirazheeshanu. Tachu padariit to par savas dziives buutiskaako uzdevumu vai jeegu...?:/ Pasaule taapat paarpilna samiljojamu buutnju un lielisku genotipu.
- Un kaa ar to dveeseles nemirstiibu galu galaa?
- Taa iisti nevaru saprast, kas to padariijis tik iekaarojamu. Laikam laba PR strateegjija bijusi... Beerniibaa ljoti gribeejaas domaat, ka varees "padziivoties veel arii pec tam". Tachu, kad man bija 7 vai 8 gadi, es kaut kaa peekshnji ljoti labi sapratu, ka visticamaak nekaada peec tam nemaz nav. Tovakar es nobijos un raudaaju. Mazliet veelaak, saskaroties ar tuvinieku naavi, kaadubriid iedomaajos, cik vilinosha tomeer bija doma par "peec tam", bet vienlaikus apzinaajos, ka tas vien to nepadara pieraadaamu. Un, mazliet paaugusies, atzinu, ka savukaart doma par "peec tam" neesamiibu daudz ko padara gan vienkaarshaaku, gan spilgtaaku, gan iistaaku. Bet - lai nu buutu, kaa buudams ar taam muuzhiigajaam dziiveem, paradiizeem, nirvaanaam, bardo un sansaraam, jebshu godpraatiigu sadaliishanos atomos - taa vairs nav mana kompetence un taapeec mani ne vismazaakajaa meeraa neuztrauc.
Un es neesmu cinikje, ka tavu maati! Es esmu sasodiiti juutiiga un sentimentaala radiibinja, to apstiprina visi, kas mani paziist! Luuk!
  • Re:

    Nezinu. Man ticība ir process. Un tas kļūst patiesi tuvs tajā brīdī, kad prāts it kā atslēdzas, paliek tikai pārdabisku lietu klātesamības sajūta. Es Dievu nezinu. Es ticu. Es reizēm jūtu. Un tas nav vārdos aprakstāms, diemžēl. Vismaz es neprotu:)
    Mana baznīca atnāca tad, kad es tajā izmazgāju grīdu. Viena. Klusumā. Ledusaukstā ūdenī. Starp citu - nesaaukstējos;)
Powered by Sviesta Ciba