Kurvjzieža kontemplācijas

Nezinu. Man ticība ir process. Un tas kļūst patiesi tuvs tajā brīdī, kad prāts it kā atslēdzas, paliek tikai pārdabisku lietu klātesamības sajūta. Es Dievu nezinu. Es ticu. Es reizēm jūtu. Un tas nav vārdos aprakstāms, diemžēl. Vismaz es neprotu:)
Mana baznīca atnāca tad, kad es tajā izmazgāju grīdu. Viena. Klusumā. Ledusaukstā ūdenī. Starp citu - nesaaukstējos;)