Kurvjzieža kontemplācijas

Paturpinot -

krii

11.12.07 16:25

Otrs kritiku neizturošais arguments -
"Un vispār - visu šo "ai, dāvanas, dāvaniņas!" rezultātā plaukst un zeļ visādu stikla ežu ražotāju un tirgotāju bizness. Viens panikā nopērk stikla ezi, jo nevar neko saprātīgu izdomāt, bet dāvana tak ir jādāvina! Otrs izliekas, ka par šo stikla ezi ir sajūsmā. Uzliek uz bufetes, mokās, jo netīrs stikla ezis izskatās nejauki, bet putekļus no tā izslaucīt nav iespējams. Tad, kādu dienu tas stikla ezis no bufetes nogāžas tomēr. Apdāvinātajam tieši uz kājas. Un saplīst. Apdāvinātais, par spīti caurumiem kājā, atviegloti nopūšas. Un ar nelielu satraukumu gaida nākamo dāvanu. " (c)Unpy

Raugi, ja es nemāku cept pīrāgus, tad es godīgi pasaku - man sanāk sūdīgi pīrāgi, tādi, kas nevienam negaršo.
Bet vieglāks variants, protams, ir pasludināt visu konditorejas nozari par nožēlojamu komerciālu ļaunumu.

• 9 raksta
• ir doma

• petrovichs

  11.12.07 16:51

  

  Par dāvanām runājot - ne pārāk sen lasīju vai dzirdēju par kaut kādu amerikāņu profesoru, kam pagrabā stāvot kastes, kurās sakrautas visādas dāvanas, un uz kastēm sarakstīts, kas tās sadāvinājis. Kad nu kāds nākot ciemos, tad profesors no pagraba uznesot attiecīgo kasti, dāvanas smuki izņemot un izvietojot glīši redzamās vietās, lai viesis pats tās redz, un kad viesis ir projām, tad atkal saliekot atpakaļ kastē un nonesot pagrabā. Vienkārši un gaumīgi, un viesis redz, ka viņa dāvanas ir novērtētas :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • optimiste

    11.12.07 16:55

    

    Droši vien psiholoģijas profesors.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • petrovichs

      11.12.07 16:59

      

      Tik smalki nepateikšu. Man šķiet, ka šī epizode parādījās kādā sieviešu žurnālā stāstā par kādu latviešu meiteni, kas Ņujorkā pie tā profesora bija uz brīdi apmetusies.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais