Par šodien aktuālo
Bet, ja par dāvanām un apsveikumiem - vienalga, vai runa ir par "nožēlojami komercializētajiem" Ziemassvētkiem, "komunisma palieku" astoto martu vai "siekalaino jeņķu sūdu" Valentīndienu - visnožēlojamākais man liekas arguments: "Sveikt un apdāvināt, izteikt komplimentus un atzīties mīlestībā var arī jebkurā citā gada dienā".
Jo - lieku ķīlā savu sirmojošo galvu - 99% gadījumu tie īgņas un burkšķi neizmanto arī tās atlikušās 364 gada dienas, lai apbērtu savus tuviniekus uzmanības pierādījumiem. Un tas, ka "bērniņ, tu jau oktobrī dabūji jaunu mētelīti, tāpēc tev Ziemassvētkos dāvaniņas nebūs" vai "dārgā, es tev jau pagājušogad septītajā jūlijā iedevu puķi un buču vienkārši tāpat, ne par ko, un vispār es nekad neesmu teicis, ka tevi nemīlu, kāpēc man vēl būtu jāuzsver pretējais" - man šķiet kaut kā mazliet smieklīgi.
Jo cilvēks, kurš nesaņem sev mīļo cilvēku uzmanību tajās dienās, kad gandrīz visi apkārtējie to saņem, jūtas nepelnīti piemirsts. Pat, ja viņš ir saņēmis jaunu džemperīti 6.augustā, kas nav viņa dzimšanas diena, un dabūjis brokastis gultā pagājušonedēļ bez kādiem nopelniem vai kalendārā atzīmētiem svētkiem.
Nu, un vai jūs gribat, lai tie, kas jums mīļi, tā jūtas?
Jo - lieku ķīlā savu sirmojošo galvu - 99% gadījumu tie īgņas un burkšķi neizmanto arī tās atlikušās 364 gada dienas, lai apbērtu savus tuviniekus uzmanības pierādījumiem. Un tas, ka "bērniņ, tu jau oktobrī dabūji jaunu mētelīti, tāpēc tev Ziemassvētkos dāvaniņas nebūs" vai "dārgā, es tev jau pagājušogad septītajā jūlijā iedevu puķi un buču vienkārši tāpat, ne par ko, un vispār es nekad neesmu teicis, ka tevi nemīlu, kāpēc man vēl būtu jāuzsver pretējais" - man šķiet kaut kā mazliet smieklīgi.
Jo cilvēks, kurš nesaņem sev mīļo cilvēku uzmanību tajās dienās, kad gandrīz visi apkārtējie to saņem, jūtas nepelnīti piemirsts. Pat, ja viņš ir saņēmis jaunu džemperīti 6.augustā, kas nav viņa dzimšanas diena, un dabūjis brokastis gultā pagājušonedēļ bez kādiem nopelniem vai kalendārā atzīmētiem svētkiem.
Nu, un vai jūs gribat, lai tie, kas jums mīļi, tā jūtas?
Un tā apdāvināšanās "svētku reizēs" ir kretīnisms. Kretīnisms kvadrātā. OK - bērni. OK - dzīvesbiedrs. Aber visas vecmāmiņas, māmiņas, brāļi, krustmātes, kolēģi un draugi? Vismaz pats pret sevi esmu godīgs, ka neko, pilnīgi neko sakarīgu uzdāvināt nespēju. Dāvanu kartes? A kālab ne vienkārši naudu? A, ja vienkārši naudu, kālab svētku reizēs? Nauda kā uzmanības pierādījums? Tjipa - vakar nopirku krustmātes un sievasmāsas vīra uzmanību?
Un šī īdēšana par 99% īgņu un burkšķu uzmanības pierādījumu trūkumu sveramās un naudā izmērāmās vienībās no sievietes mutes(pirkstiem) - klaji meli un dezinformācija. Teikšu tikai vienu - no man pazīstamajiem vīriešiem 99% mēdz apdāvināt savus tuvos tāpat vien, bez iemesla. Retāk/biežāk - tas ir cits jautājums. Savukārt, no man pazīstamajām sievietēm to dara tikai retā. Kas ir normāli un saprotami.
Tas man, protams, netraucēja šodien pat uzzvanīt brālim un pateikt - "Tev, protams, nekādas ZS dāvanas nebūs, aber man uz ziemassvētkiem vajag to un to!"
:)))
Citu argumentu, es sapratu, nav, ja?:)
bet jebkurā gadījumā tev laikam nav veicies ar paziņām :D
tad jau nepavisam nesanāk briesmīgi :)
Klau, davai, sarunājam, ka beigsi te dzīt to atbaidošo demagoģiju - joks jau ir par daudz ievilcies, un mana humora izjūta, kā zinām, ir ļoti ierobežota.:///
bet par ko tad īd? par to, ka slinkums palauzīt galvu, lai sagādātu prieku saviem mīļajiem? manuprāt, tas ir vēl nožēlojamāk :P