Kurvjzieža kontemplācijas

krii

8.11.07 12:41

Nogurums, nogurums, simtgadīgas večas nogurums, un ne mazākās nojēgas - no kā. Darbam ir visādi citi slikti blakusefekti, taču pārstrādājusies es šeit no tiesas neesmu. Bet vakaros, kad atnāku, tā vien ir kā pabarot kaķi un kārīgi mesties zem segas. Gribas tikai gulēt, gulēt, gulēt, mazliet uzēst, pamīlēties, palasīt un atkal gulēt, skatīties krāsainus sapņus un tad atkal iegrimt tajā dziļajā, komai līdzīgajā, ciešajā, ciešajā bezsapņu miegā. Nav možuma, nav gribas, nav spēka nekam. Nedz māju iztīrīt, nedz valodas pamācīties.
No kā tas?
Un kā no tā tiek vaļā?

• 13 raksta
• ir doma

• rakstnieks_nr1

  8.11.07 13:52

  nu es parasti šādos gadījumos vnk emigrēju. Vari pamēģināt - varbūt, ka palīdz. Man vismaz viss nomāktums kā ar roku nost. Turklāt palīdz jau pati doma par emigrēšanu un gatavošanās process.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    8.11.07 14:12

    

    Šogad es vairs to nevaru atļauties - ne finansiāli, ne atvaļinājuma limita dēļ.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • rakstnieks_nr1

      8.11.07 14:25

      nē, nē - tā jau tad nav emigrācija. Lai varētu cerēt uz rezultātiem, vajag pa īstam - pametot visus darbus, mājas un tml. Un nedomājot par atgriešanos. Citādāk jau tikai kaut kāds vienkāršs ceļojums iznāk.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • snorke

        8.11.07 15:52

        

        ļoti ļoti trāpīgi (nu es kā emigrants piekrītu)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais