Kurvjzieža kontemplācijas

Nogurums, nogurums, simtgadīgas večas nogurums, un ne mazākās nojēgas - no kā. Darbam ir visādi citi slikti blakusefekti, taču pārstrādājusies es šeit no tiesas neesmu. Bet vakaros, kad atnāku, tā vien ir kā pabarot kaķi un kārīgi mesties zem segas. Gribas tikai gulēt, gulēt, gulēt, mazliet uzēst, pamīlēties, palasīt un atkal gulēt, skatīties krāsainus sapņus un tad atkal iegrimt tajā dziļajā, komai līdzīgajā, ciešajā, ciešajā bezsapņu miegā. Nav možuma, nav gribas, nav spēka nekam. Nedz māju iztīrīt, nedz valodas pamācīties.
No kā tas?
Un kā no tā tiek vaļā?