Tīri nevilšus biju nopirkusi Gumiļeva "Tūkstošgadi visapkārt Kaspijai". Šķiet, tāpēc, lai būtu, kur ieskatīties, kad atkal kaut ko nesapratīšu, piemēram, bizantiešu un hazāru attiecībās. Un tagad jau vairākus vakarus sūrstošām acīm nevaru apstāties, miegam par spīti!
Labi, es zinu, ka intelektuāļi tagad nicīgi norausta kreiso nāsi. Labi, es nojaušu, ka visas tās teorētiskās spekulācijas ap etnoģenēzi varētu arī apstrīdēt, ja erudīcijas pietiktu.
Bet sasodīti interesanti uzrakstīts! Kāpēc man neviens vēstures pasniedzējs nekad nav tik jauki mācējis ko pastāstīt!
Labi, es zinu, ka intelektuāļi tagad nicīgi norausta kreiso nāsi. Labi, es nojaušu, ka visas tās teorētiskās spekulācijas ap etnoģenēzi varētu arī apstrīdēt, ja erudīcijas pietiktu.
Bet sasodīti interesanti uzrakstīts! Kāpēc man neviens vēstures pasniedzējs nekad nav tik jauki mācējis ko pastāstīt!
Pie tam arī viņa "teorētiskās spekulācijas" par un ap etniģenēzi ir visnotaļ akadēmiskas (viņa pasionaritātes teorija gan akadēmiskajās aprindās netiek atzīta).
Par pasniedzējiem runājot... vēstures ziņātne dievzemītē tradicionāli specializējusies uz "novadpētniecību", tb pat akadēmiskajās aprindās neatradīsim, kas orientētos CVentrālāzijas viduslaikos - ko ta var gribēt no nabaga bakalauriņiem, kuri videnēs par skolotājiem strādā?
Šī grāmata ir ne tikai par Centrālāziju, tur vēl viss kaut kas cits pieķerts klāt.
Bet par pasniedzējiem - ne tikai videnē, bet arī Brīvības bulvārī kaut kā visi tie vēstures kursi, ko mums piedāvāja, attiecīgajā izpildījumā likās tik šauri un norobežoti no konteksta...
Es "Etnoģenēzi" neesmu lasījusi, tāpēc "Kaspija" ir šobrīd vienīgais, no kā vispār gūstu priekšstatu par pasionaritāti.