Tīri nevilšus biju nopirkusi Gumiļeva "Tūkstošgadi visapkārt Kaspijai". Šķiet, tāpēc, lai būtu, kur ieskatīties, kad atkal kaut ko nesapratīšu, piemēram, bizantiešu un hazāru attiecībās. Un tagad jau vairākus vakarus sūrstošām acīm nevaru apstāties, miegam par spīti!
Labi, es zinu, ka intelektuāļi tagad nicīgi norausta kreiso nāsi. Labi, es nojaušu, ka visas tās teorētiskās spekulācijas ap etnoģenēzi varētu arī apstrīdēt, ja erudīcijas pietiktu.
Bet sasodīti interesanti uzrakstīts! Kāpēc man neviens vēstures pasniedzējs nekad nav tik jauki mācējis ko pastāstīt!
Labi, es zinu, ka intelektuāļi tagad nicīgi norausta kreiso nāsi. Labi, es nojaušu, ka visas tās teorētiskās spekulācijas ap etnoģenēzi varētu arī apstrīdēt, ja erudīcijas pietiktu.
Bet sasodīti interesanti uzrakstīts! Kāpēc man neviens vēstures pasniedzējs nekad nav tik jauki mācējis ko pastāstīt!
Šī grāmata ir ne tikai par Centrālāziju, tur vēl viss kaut kas cits pieķerts klāt.
Bet par pasniedzējiem - ne tikai videnē, bet arī Brīvības bulvārī kaut kā visi tie vēstures kursi, ko mums piedāvāja, attiecīgajā izpildījumā likās tik šauri un norobežoti no konteksta...
Es "Etnoģenēzi" neesmu lasījusi, tāpēc "Kaspija" ir šobrīd vienīgais, no kā vispār gūstu priekšstatu par pasionaritāti.