Vakar bija S, vīns un ceļojumu stāsti. Labi bija, sasodīti labi.
Nezinu gan, cik apmierinātai būt ar šo dzīvesveidu - divreiz gadā kaut kur aizbrauc uz nedēļu vai divām un atlikušās 48-50 nedēļas atgremo, sapņainu seju, uz apkārtni nereaģējot kā Adžārijas govs.
Brīžos, kad pievēršos apkārtnei, domāju par jaunu gultu, stāvlampu, aizkariem un spilveniem, guļamistabas galdiņu, datorgaldiņu un visu to santehniku, kas jānomaina. Savādi, un joprojām man liekas, ka dzīvoklis ir labākais mans šī gada ieguvums.
Nezinu gan, cik apmierinātai būt ar šo dzīvesveidu - divreiz gadā kaut kur aizbrauc uz nedēļu vai divām un atlikušās 48-50 nedēļas atgremo, sapņainu seju, uz apkārtni nereaģējot kā Adžārijas govs.
Brīžos, kad pievēršos apkārtnei, domāju par jaunu gultu, stāvlampu, aizkariem un spilveniem, guļamistabas galdiņu, datorgaldiņu un visu to santehniku, kas jānomaina. Savādi, un joprojām man liekas, ka dzīvoklis ir labākais mans šī gada ieguvums.
Tie trimdas latvieši...:)
Tavi ceļojumu stāsti tātad ir domāti tikai izredzētajiem!!!!
(žēl, ka es tavā žurnālā savam pukstam nevaru pielikt visdusmīgāko bildīti!)