Kurvjzieža kontemplācijas

krii

27.9.07 16:15

Nesen sieviešu žurnālā izlasīju atziņu, kam sagribējās piekrist.

"Nekad mātes nav veltījušas saviem bērniem tik daudz laika kā 20.gadsimtā. Senāk aristokrātu un turīgākās buržuāzijas daļas ģimenēs bērns tūdaļ pēc piedzimšanas tika nodots zīdītāju un aukļu, pēc tam - guvernantu un skolotāju pārziņā. Māti viņš redzēja labi ja dažas stundas dienā. Savukārt, zemnieku ģimenē zīdainis tika cieši satīts, lai lieki neripinās, un atstāts pēc iespējas tuvāk krāsnij, lai nenosalst, kamēr vecāki uz lauka. Un cilvēce nebūt nav izmirusi, kā redzam.
Taču tikai 20.gadsimtā vērojamas neirotiskas žēlabas par to, ka: "Māte mani nepietiekami mīlēja, pārāk maz uzmanības veltīja, tāpēc esmu izaudzis/izaugusi tik nelaimīgs, kašķīgs vai slinks.""
:)

• 44 raksta
• ir doma

• murse

  27.9.07 20:50

  Sekli, kā jau vairums sieviešžurņu "atziņu". Gan par mūsdienām, gan par "zemnieku ģimenēm" nepiekrītu. Pirmkārt, zemnieku gimenēs bija vecmāmiņas un opji, kas vairs nevarēja strādāt un ganīja bērnus. Otrkārt, tolaik, izņemot aktīvo darba sezonu, cilvēkiem vispār bija daudz vairāk laika, jo nebija tv un citu apšaubāmo civilizācijas priekšrocību, un pieaugusie ar bērniem kopā arī strādāja, tādējādi rādot viņiem piemēru darbībā, mācot viņiem visu to, ko šobrīd mēs cenšamies "panākt" no skolas brīvaja laikā. Un bērnu, kamēr tas nestaigā, mamma nēsāja uzsietu lakatā sev līdz, ta ka tas pavadīja vairak laika mammas tuvumā kā bezmaz jebkurš bērns šodien. Un tas psiholoģijā skaitās ļoti būtiski - fiziskais tuvums mammai pirmajā pusgadā. Savukārt uz internātskolām, silītēm un cita veida trimdām bērnus sūta, sūtīja un sūtīs - vienalga, savu personisku iemelsu dēļ, vai apstākļu spiesti. Nedomāju, ka tur kaut kas īpaši mainījies cauri gadsmitiem.
  
  

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • murse

    27.9.07 21:05

    un, btw, par "tikai 20 gadsimtaa" atcereejos..
    Māte mani brēcinaja,
    Skaļu balsi gribedama;
    Jo es brēcu, jo aizsmaku,
    Jo skaļaku nedabuju.
    
    :D
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • krii

    28.9.07 10:11

    

    Jā, piekrītu, ka sekli un nepilnīgi, un citāts tīšām tika izrauts provokatīvs.
    Bet vispār kopīgais mesidžs, kam gribējās piekrist - ja uz tām bērnu būšanām mūsdienu sabiedrība skatītos mazliet vienkāršāk un dabiskāk, nekultivējot milzīgo Atbildības un Vainas sajūtu mātēs (vismaz man tāds iespaids rodas) - gan sievietes, gan bērni dzīvotu laimīgāk.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais