Sekli, kā jau vairums sieviešžurņu "atziņu". Gan par mūsdienām, gan par "zemnieku ģimenēm" nepiekrītu. Pirmkārt, zemnieku gimenēs bija vecmāmiņas un opji, kas vairs nevarēja strādāt un ganīja bērnus. Otrkārt, tolaik, izņemot aktīvo darba sezonu, cilvēkiem vispār bija daudz vairāk laika, jo nebija tv un citu apšaubāmo civilizācijas priekšrocību, un pieaugusie ar bērniem kopā arī strādāja, tādējādi rādot viņiem piemēru darbībā, mācot viņiem visu to, ko šobrīd mēs cenšamies "panākt" no skolas brīvaja laikā. Un bērnu, kamēr tas nestaigā, mamma nēsāja uzsietu lakatā sev līdz, ta ka tas pavadīja vairak laika mammas tuvumā kā bezmaz jebkurš bērns šodien. Un tas psiholoģijā skaitās ļoti būtiski - fiziskais tuvums mammai pirmajā pusgadā. Savukārt uz internātskolām, silītēm un cita veida trimdām bērnus sūta, sūtīja un sūtīs - vienalga, savu personisku iemelsu dēļ, vai apstākļu spiesti. Nedomāju, ka tur kaut kas īpaši mainījies cauri gadsmitiem.