Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.9.07 16:36

Es beidzot sapratu, kā man pietrūkst - man pietrūkst gracioza viegluma dzīvojot. Tā, lai kritieni ir nevis bladāc! uz pakaļas, bet tā glīti un viegli, un atsperīgi, viegli saliektām kājām atkal pielecot augšā, vai pavisam gar zemi, smuki atmetot sānis roku, kā operas Karmenai pēdējā cēlienā, tā it kā nekādas pakaļas nemaz man nebūtu...Un nevis uzkumpušiem pleciem, elšot, pūšot, degunu šņaucot to darbu ķerru stumt, bet tā viegliņām kā subretei baletā ar putekļu slotiņu pārskriet.
Es jau zinu, ka to iemācīties ir visgrūtāk. Bet gribas. Tas ir pūliņu vērts!

• 3 raksta
• ir doma

• snorke

  12.9.07 16:44

  

  kur tad tev ir kādi kritieni ??

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    12.9.07 16:44

    

    Ai, nu es tak ik pa dienai izgāžos kā veca sēta.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• mulders

  12.9.07 16:51

  Jādzīvo pofigistiskāk... ij ar domu, ka tev ir taisnība, a visi pārējie, kas nepiekrīt... vienkārši vēl maziņi :) A to šitā mūsdienu sūrā dzīve, ka ikvienam drīxt būt viedoklis un recepte kā dzīvot, bet pasarg dievs, ja tu iedomāsies ka tā ir pareiza un vislabākā recepte un veids! Līdz ar to iedzīvoties kognitīvajā disonansē var uz skaitli 3
  A tu zabej uz pasauli... un redzēsi kā dzīve ar atslēgu sitīs :)

  • Atbildēt