Esmu ļauna, paštaisna, nepamatoti augstprātīga un tā tālāk, bet tomēr čivināšana: "Ak, vai! Man tā arī nav sanācis iemācīties lasīt manos 48 gados, nemaz nerunājot par reizrēķinu, un es nebūt nekautrējos par to, tas ir tik blondi un pikanti!" neizraisa cieņu. Ne vismazāko.
varbūt cilvēks labs?