Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Bet cinisms no tiesas ir infantils, tāpat kā sentiments - senils. Jo cinisma pamatā ir bērnišķīga vēlme noliegt savu ievainojamību, tāds izmisuša brēkuļa asaru aizžņaugts kvieciens: "Bet es, vienalga, jums visiem parādīšu!!!" vai pirmoreiz šņabi dzeroša pubertātnieka pretenzija uz dzīvesgudrību, nē, es par to nesmejos, bet man tas nopietni šķiet garlaikojoši, ja parādās tīņu izpildījumā - stāsts sens kā pasaule - un kaitinoši, ja ar to mēģina manipulēt cilvēki, kas jau sasnieguši 20 gadu vecumu.
Savukārt sentiments ir šķebinoši atbruņojošs kā vecišķi bezzobains smaids, kā tāds vecmāmiņas uzplikšķinājums pa dibenu - tajā ir nojēga par jūtu primitīvumu, tas ir kaitinošs, tāpēc ka banāls, un banāls, tāpēc ka patiess.
  • Jā, varbūt vaina ir manā netīksmē pret pašas bērnību (es tagad neironizēju), kāpēc man nepatīk tīņu agresija un nožēlojamie pārgudrības mēģinājumi - tas viss šķiet tik pozerisks un liekulīgs, kaut arī zinu, ka ir tikai dabiski, viena no augšanas blaknēm - tāpat kā svīšana, pumpas un pollūcijas. Taču pieauguši vai vēl jo vairāk novecojuši ciniķi man uzdzen nelabumu - laikam tāpēc, ka viņu cinisms it kā pretendē būt brieduma vai dzīvesgudrības pazīme, kaut gan ir tiešs tā pretstats.
    • Nojaušu uzbraucienu :))
      Bet nopietnāk - ja, cinisms ir aizsardzība. Infantīla? Nu nez, aizsardzība kā aizsardzība.
      • nē!
        Goda vārds, ar Tevi tam šoreiz nebija pat vismazākā sakara! Tieši pretēji - Tevi es joprojām uzskatu par vienu no sajēdzīgākajiem un vismazāk samākslotajiem cilvēkiem savā virtuālajā apkaimē!
Powered by Sviesta Ciba