Kurvjzieža kontemplācijas

Jā, varbūt vaina ir manā netīksmē pret pašas bērnību (es tagad neironizēju), kāpēc man nepatīk tīņu agresija un nožēlojamie pārgudrības mēģinājumi - tas viss šķiet tik pozerisks un liekulīgs, kaut arī zinu, ka ir tikai dabiski, viena no augšanas blaknēm - tāpat kā svīšana, pumpas un pollūcijas. Taču pieauguši vai vēl jo vairāk novecojuši ciniķi man uzdzen nelabumu - laikam tāpēc, ka viņu cinisms it kā pretendē būt brieduma vai dzīvesgudrības pazīme, kaut gan ir tiešs tā pretstats.