Ok, es izteikšos šeit (gribēju atsevišķu postu taisīt);) Reizem gadās, ka uzmanība kaut kā tiek novērsta - muša tur uz griestiem oder "sasodīC, elektrības rēķins jānomaksā!" vai pārsteigtas kaķa acis pie gultas malas - un noskaņa pazūd. Un Tu saproti - bļe, soreiz nebūs. A tas vīrietis cenšas un cenšas. Un Tev bviņa beigu ta galos tā ka žēl paliek... Un tad notēlo ar. BET! Kad atteicības ar to vīrieti ir tādas uzticēšanās un patiesības pilnas, tad var jau vienkārši sarunāt/ dot kaut kādu zīmi (tjip "Davai tu man soreiz parādā paliksi!") un neko netēlot;)))
Bet vispār... nafig tēlot? Tu apzodz tikai pats sevi;)
bet zin, kad shitaadi fiilinga izsleedzeeji atgadaas, protams, var jau noteelot, bet gan godiigaak, gan forshaak ir paraadiit taas kakja acis arii miiljajam, kopaa pasmieties, pajokot, padauziities. forshums, kopaabuushana un miileeshana jau nekur nepazuud, un tad no taas kjikjinaashanas atkal uzshvirkst ar divkaarshu speeku, un nekas nav jaateelo :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Reizem gadās, ka uzmanība kaut kā tiek novērsta - muša tur uz griestiem oder "sasodīC, elektrības rēķins jānomaksā!" vai pārsteigtas kaķa acis pie gultas malas - un noskaņa pazūd. Un Tu saproti - bļe, soreiz nebūs. A tas vīrietis cenšas un cenšas. Un Tev bviņa beigu ta galos tā ka žēl paliek... Un tad notēlo ar.
BET! Kad atteicības ar to vīrieti ir tādas uzticēšanās un patiesības pilnas, tad var jau vienkārši sarunāt/ dot kaut kādu zīmi (tjip "Davai tu man soreiz parādā paliksi!") un neko netēlot;)))
Bet vispār... nafig tēlot? Tu apzodz tikai pats sevi;)
Tikai davai - uztveram visu tekstu, nevis tikai pirmo rindkopu;)P