Kurvjzieža kontemplācijas

krii

10.5.07 11:31

Pēdējo mēnešu laikā esmu novērojusi savā uzvedībā pārvērtības, kurām vēl pirms pusgada būtu atteikusies ticēt.
1) Bez ārēja spiediena, draudiem vai viltus, pat ne pārmērīga bada mudināta, esmu sākusi gatavot ēst. Turklāt sortiments no sviestmaizēm, ceptām/vārītām olām utml. ir paplašinājies līdz pat zupām un sautējumiem.
2) Esmu sākusi skriet - no brīva prāta, vairs pat īpaši necerot uz svara zaudēšanu - un gūstu no tā baudu. Rītos, kad pieceļos pārāk vēlu un skrējienu izlaižu, nepārprotami jūtu muskuļu īgno burkšķēšanu: "Kur ir? Kur skābekļa papilddeva? Kur dienišķā tonusa porcija, tu slinkā govs?!", un neesmu tik droša, vai drīz nesākšu darba kavēšanu uzskatīt par mazāku ļaunumu, nekā dīcēju ignorēšana.

Tas viss ir ļoti mulsinoši. Vairāk kā mulsinoši.

• 9 raksta
• ir doma

• fanija

  10.5.07 11:52

  Bet ja cilvēks labi gatavo un viņam patīk ēst labi pagatavotu ēdienu, kāpēc ne? Viss, kas nav obligāta dienaskārtības sastāvdaļa un kam blakus nestāv kritiķis, kurš māca, kā vajag izdarīt labāk, agri vai vēlu teorētiski var iepatikties.
  

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    10.5.07 12:04

    

    Tā jau gan ir. Es tikai ar interesi gaidu, kas būs nākamais. Automehānika? Adīšana?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • formica

      10.5.07 12:13

      mazdārziņš? koris? bļitkošana? Jehovieši? sēņošana? ;P

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        10.5.07 12:30

        

        Emmmm.... Vēl varētu būt slēpošana. :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• nxn

  10.5.07 12:34

  

  kaa var piespiest sevi skriet? padalieties, es arii gribu skriet no riitiem!!

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    10.5.07 12:40

    

    Es salasījos, ka kuminjsh to dara, un nolēmu: "kas es - mīkstā, vai?" ;)
    Pirmā reize bija pretīga. Gandrīz vai "nekadnekadnekadvairs". Bet tad parunājos ar zinošiem cilvēkiem, kuri man ieteica vienkārši skriet lēnāk. Un tad tajā var atrast zināmu kaifu.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • var atrast zināmu kaifu

      formica

      10.5.07 12:45

      nupat biju vienā Itālijas pilsētā, kur 5% populācijas piedalījās maratonā.. ;)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • zan

      10.5.07 17:12

      

      vaij, esmu skrējusi lēni, ātri, ļoti lēni un ļoti ātri, bet riebjas vienalga. man šķiet, ka es vienkārši nevaru tikt galā ar to sajūtu, ka svīstu kā ruksis, tas ir visriebīgāk.
      un vēl es nevaru atrast apavus piemērotus, jo, lai es ko kājās nevilktu, pēc 2km noskriešanas sāp kājas :(

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        10.5.07 17:29

        

        Sportlandā mēdz būt "dienas piedāvājums", es, tam pateicoties, iegādājos par puscenu sporta apavus, kas ir ļoti piemēroti un kājas nesāp. Turklāt, pirms skriešanas es vienmēr izapļoju potītes - pa piecām reizēm abos virzienos katru.
        kas attiecas uz svīšanu - es skrienu tieši tik lēni, lai nekļūtu auksti.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais