Kurvjzieža kontemplācijas

Par pavārmākslu

krii

16.4.07 10:06

Pārsteigta atklāju, ka man pat reizumis patīk kulinārija. Laikam tāpēc, ka beidzot līdzās nedzīvo neviens, kas to pieprastu labāk. Pavisam cita lieta ir rotaļāties un ņemties, eksperimentējot ar garšām un konsistencēm, ja zini, ka neizdzirdēsi nekādus: "Bet kā tu to ābolu mizo?! Dod šurp, es parādīšu, kā tas jādara!" Sasodīts, es visu daru nepareizi, pavirši un spontāni, nesekojot nevienai receptei, kur būtu minētas precīzākas mērvienības par "šļāciens", "šķipsna" vai "bišķis", bet, ziniet, rezultāti mēdz būt gana gardi. Un iespringuma nekāda.

• 17 raksta
• ir doma

• lavendera

  16.4.07 12:52

  

  pat tad, ja izstrādājums ir milzum garšīgs un nopirkt to te nekur nevar, tikai uztaisīt?

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    16.4.07 13:03

    

    Mhm. Virtuvē mani var iedzīt divi instinkti. Pirmkārt, pašsaglabāšanās, kad izsalkums robežojas ar bada nāves draudiem. Tādos gadījumos es atrodu Kaut Ko, vēlams, tādu, ko var ēst bez termiskas apstrādes. Otra iespēja - man ir gana daudz brīva laika un sagribējies Kaut Ko Garšīgu, kas nekad nav konkrēti definēts. Tikai aptuveni nojaušu, kādas garšas es galarezultātā gribētu kombinēt. Nu, un tad no pieejamajiem produktiem kaut ko pļeckāju, tad jau redz, kas sanāks - parasti esmu Ļoti Apmierināta ar iznākumu.:)
    Savukārt, receptes ir organiski pretīgas manam mentālajam ķermenim.;)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • tarantulz

      16.4.07 21:12

      

      Ko nu stāsti, gan jau vienkārši ir uzradies Kāds, kam gatavot.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        17.4.07 11:32

        

        Nē. Ir Emīlija, kura neprot novērtēt manus šedevrus. Un Kāds, kuru reizēm pacienāt - bet tikai tad, ja pašai vakariņu laiks.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais