Pārsteigta atklāju, ka man pat reizumis patīk kulinārija. Laikam tāpēc, ka beidzot līdzās nedzīvo neviens, kas to pieprastu labāk. Pavisam cita lieta ir rotaļāties un ņemties, eksperimentējot ar garšām un konsistencēm, ja zini, ka neizdzirdēsi nekādus: "Bet kā tu to ābolu mizo?! Dod šurp, es parādīšu, kā tas jādara!" Sasodīts, es visu daru nepareizi, pavirši un spontāni, nesekojot nevienai receptei, kur būtu minētas precīzākas mērvienības par "šļāciens", "šķipsna" vai "bišķis", bet, ziniet, rezultāti mēdz būt gana gardi. Un iespringuma nekāda.
krii
Bet tur jau tas jaukums, ka nekad līdz galam nezini, kas īsti sanāks!;)antuanete
Tas gan. Jāatzīst, ka es praktiski vienmēr varu sev iestāstīt, ka galarezultāts ir garšīgs, pat ja tā īsti nemaz nav :)