Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jāpiezīmē, ka pēdējo reizi šādas svara problēmas man bija stulbajos astoņpadsmit, un tad es biju tikpat pinkšķīga un aizkaitināma kā tagad. Kaut kā iet rokrokā tās nejēdzības, tā nu viš ir, un skaistums, tāpat kā nesmukums nāk ārā no iekšām, lai kā mēs par to nevīpsnātu.
Galu galā - pirms pieciem gadiem nedz tie babuļi, kas man laipnīgi precēties novēl, nedz arī tā stulbā govs, kas medaini apjautājās: "Ak tad doktora grāda tev nav? Nu, bet vismaz maģistrantūra taču pabeigta?" mani nesatrauktu vairāk par sūdumušām. Bet tagad - lapsenes, lapsenes...
  • Man beidzamajā laikā sāk likties, ka es tos savus universitātes diplomus (ar kuriem var cilvēku nosist) sākšu slēpt. Jo nav saprotams, kāpēc es ar tāadiem diplomiem sēžu kā pīle tur, kur sēžu, un mani mūždien priekšnieko cilvēki, kuriem akadēmiskā bagāža ir vismaz divas reizes mazāka, toties rūgtā dzīves skola un profesionālā pieredze - vismaz divas reizes lielāka.
    Sākumā tas neizraisa kompleksus, un galu galā, tiešām, ko tur kompleksot, izglītība galu galā akadēmiska, darbs - lietišks, bet ja tādas situācijas atkārtojas atkal un atkal, un apkārtējie nebeidz par tām ilgi un skaļi brīnīties, tad paliek neomulīgi.
Powered by Sviesta Ciba