Kurvjzieža kontemplācijas

Jāpiezīmē, ka pēdējo reizi šādas svara problēmas man bija stulbajos astoņpadsmit, un tad es biju tikpat pinkšķīga un aizkaitināma kā tagad. Kaut kā iet rokrokā tās nejēdzības, tā nu viš ir, un skaistums, tāpat kā nesmukums nāk ārā no iekšām, lai kā mēs par to nevīpsnātu.
Galu galā - pirms pieciem gadiem nedz tie babuļi, kas man laipnīgi precēties novēl, nedz arī tā stulbā govs, kas medaini apjautājās: "Ak tad doktora grāda tev nav? Nu, bet vismaz maģistrantūra taču pabeigta?" mani nesatrauktu vairāk par sūdumušām. Bet tagad - lapsenes, lapsenes...