Vispār jau mani kaitina, ka TAS, kas šobrīd mani visvairāk nodarbina, kā badīgs brontozaurs norīdams lielāko daļu mana pēcdarba laika un enerģijas, nav apspriežams ne ar draugiem, ne Cibā. Tā gan, protams, arī ir tikai mana māņticība, bet, ja gada laikā 4 reizes kāds nozīmīgs dzīves pavērsiens pajūk pēc tam, kad esmu par to izpļāpājusies, tad laikam jau jātur mute ciet kā šūplāde, lai cik neizturami pļāpīgums manī bumsnītos.
Aha, tā nu tas ir - labāk nevienam neteikt. Turu īkšķi, lai izdodas, kā iecerēts :)
Taču, šķiet, beidzot mācību būšu dabūjusi.
Bet nebeedaa... vismaz kad izgaaziisies arii shis pasaakums, zinaasi ka vaina nav tavaa pljaapiigumaa :)