Kurvjzieža kontemplācijas

Mazliet literatūrvirzītu pārdomu

Krāšņais Kurvjziedis

Mazliet literatūrvirzītu pārdomu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man riebjas tīksmināšanās ap ciešanām, un mūžsenais vēstījums: "pasaule ir baigie sūdi, visi tikai rauš naudu, pišas un dzer, esmu citāds, nevaru pierast, tēloju ciniķi, bet dvēsele man smeldz", lai cik estētiski noformēts, mani garlaiko un šķebina.
Sāpju un riebuma kultivēšana ne ar ko nav labāka par čivināšanu a'la "Vienkārša dzīve ir skaista", "Mīlestība uzvar visu" utt., utt... Un neirotiķis-vēnu griezējs ir tikpat bezgaumīgs kā apvītušo kundzīšu jūsma par to, kā "Viņa saulrietā atcerējās Viņa stiprās rokas un nodrebēja, asarām notrīsot skropstās". Mizantropiskais elsotājs ir tāds pat mietpilsonis, tikai ar pretenzijām.
Lūk!
  • "Viņa saulrietā atcerējās Viņa stiprās rokas un nodrebēja, asarām notrīsot skropstās" << man gan šķiet, ka šie ir vieni no tiem brīžiem, kuru dēļ vērts dzīvot. tās Viņa stiprās rokas un tā. gaumīgs vai bezgaumīgs - kāda tam nozīme. jebšu tā asaru notraukšana jāizpilda kaut kā gaumīgi, lai pie tevis dabūtu ieskaiti?
    • Mandomāt, ne jau par izpildi šeit ir runa, bet par aprakstīšanas manieri. Tu lasītu grāmatu, kura viscaur sarakstīta šādā stilā?
    • Es par literatūru, nevis par dzīvi. Tur jau tā lieta, ka gan "Viņa stiprās rokas", gan "...Un tad es atejas bedrē vēmu asiņainas gļotas" dzīvē un paša dienasgrāmatā katram ir pietiekami nozīmīgi.
      • nez..kičam jau var palasīt arī kaut ko tādu kādreiz :D var pat arī nekvalitatīvā tulkojumā - lai jautrāk.
Powered by Sviesta Ciba