Tu domā - vīrietim kā tādam vispār nav ne vainas apziņas, ne nevēlēšanās sāpināt tuvu cilvēku, ne bailes kaut kāda sānsoļa dēļ sačakarēt laulību? Man liekas, sievietēm un vīriešiem šai ziņā nekas daudz neatšķiras, viss atkarīgs no jūtām, prioritātēm, vērtībām, rakstura... temperamenta:)
Es zinu, ka vīrieši arī ir cilvēki.:) Taču man kādu iemeslu dēļ - nezinu, varbūt tas ir kārtējais literatūras un masu saziņas līdzekļu kultivētais stereotips - ir radies iespaids, ka vīrieši ir neuzticīgi daudz biežāk, no kā varētu secināt, ka viņus šādas bailes ietekmē mazāk.
Nu tādā gadījumā poligāmijas indekss anyway ir vienāds - t.i., ja pieci vīrieši no pieciem gada laikā nomaina divas sievietes, kamēr viena sieviete no piecām nomaina desmit vīriešus, tad nevar apgalvot, ka vīrieši biežāk būtu poligāmi.
Katrā ziņā, ja tavs apgalvojums būtu pareizs, tad sanāktu, ka ir daudz vīriešu, kas izretis 'nolaiž pa kreisi', bet sieviešu vidū ir vai nu mūķenes, vai m**kas, kas papleš kājas katram gribētājam - diez vai īpaši glaimojoši sievietēm ;) Mana empīriskā pieredze gan neko tādu neliecina, bet varbūt es piederu pie nepareizajām sievietēm ;)
Nu, vismaz ja par "poligāmiju" sauc poligāmijas piekopšanas aktu, nevis "teorētisko poligāmiju", t.i., pieņēmumu, ka var salaist ar vairākiem un tas ir OK, lai arī praksē tas netiek bieži darīts - un tajā gadījumā arī var ļoti strīdēties par to, vai uz šo "teorētisko poligāmiju" kāds dzimums ir vairāk tendēts kā otrs.
Tas, protams, būtu pārspīlēts apgalvojums - par mūķenēm un maukām. Taču man no tiesas liekas, ka starp sievietēm mazāk ir tādu, kas uztur seksuālas attiecības ar vairākiem partneriem paralēli. Īpaši, ja runa ir par ilgāku laika periodu.
Tu gribi teikt, ka sieviešu vidū, salīdzinot ar vīriešiem, ir mazāk tādu, kas uzturētu attiecības ar vairākiem vīriešiem vienlaicīgi, bet toties no tām, kas to dara, lielākā daļa uztur attiecības nevis ar diviem vīriešiem, bet ar trim, četriem, pieciem vai sešiem vienlaicīgi? Kā tam būtu jābūt, ja mēs ieskaitām tikai heteroseksuālos & seksuāli aktīvos ļaudis? Atļaujiet šaubīties ;)
Ou, pareizi. Ir sliktās prostitūtas, uz kuru rēķina mēs visas pārējās kļūstam bezmazvai par svētajām ;)
Es nez, man jau šķiet, ka vīrieši, kas dragā apkārt un nolaiž, kur pagadās, varētu būt tikpat bieži sastopami kā prostitūtas, tikai atšķirība ir tur, ka viņi par to naudu neparasa. Bet vispār interesants points, jāpadomā.
Da kāds tur svētums - ja pamanīji, es diezgan konstanti še tiecos izvairīties no jelkāda morāli vērtējoša sprieduma.
Bet, jā - ir prostitūtas un ir sievietes, kas ir seksuāli aktīvas "meklēšanās periodos", kad nav saistījušās kopdzīvē ar vienu vīrieti. Un lai vai kā, man tomēr ir priekšstats - varbūt kļūdains, nav balstīts nekādos socioloģiskos pētījumos - ka trijstūris "precēts vīrietis, sieva un neprecējusies mīļākā" ir biežāk sastopams kā "precēta sieva, vīrs un neprecējies mīļākais"...
Ā, nu tad ar to arī vajadzēja sākt - ka sieviete, kas ir parakstījusi to papīrīti, lielākoties nedrāžas apkārt ar citiem; toties, ja viņa nav parakstījusi to papīrīti, tad viņa neuzskata par būtisku faktu, vai viņas vīrietis ir precējies ar kādu citu vai nav,
savukārt vīrietis daudz vienaldzīgāk izturas pret to, ka parakstījis kaut kādu papīrīti, bet doma, ka viņa sieviete ir precējusies ar kādu citu, viņam šķiet nepieņemama. Hmmm. Principā es varētu piekrist domai, ka sieviete labprāt salaidīs ar aizņemtu vīrieti, bet nelabprāt drāzīsies apkārt, ja pati uztver sevi kā aizņemtu, savukārt vīrietim generally būtu otrādi - ar aizņemtu negulēs, bet paša aizņemtība netraucēs mazajam draudziņam blandīties apkārt. Da i tas arī saskan ar manu praksē novēroto parādību, ka precējies vai vismaz apbērnojies vīrietis automātiski kļūst iekārojamāks un copējamāks citu sieviešu acīs ;) Iespējams, tam ir tīri bioloģisks pamats - kādai citai viņš ir bijis labs vaislinieks, značit es arī varu pamēģināt; kamēr aizņemta sieviete jau potenciāli ir grūsna no kāda cita, attiecīgi mēģināt nav vērts. Bet izklausās, ka šitais te ir dziļi individuāls jautājums un izdarīt no tā kādus deduktīvus secinājumus būtu apmēram tikpat gudri kā pielāgot katrai cilvēciskai būtnei parametrus "sievietes grib apprecēties, bet vīrieši no tā baidās" un pēc tam brīnīties, ja kāds šai aksiomai neatbilst :)
O, ar bioloģiju var pamatot gandrīz jebko cilvēku attiecībās :) Ārkārtīgi aizraujoša analīzes metode, it īpaši, ja to pielieto ar cilvēkiem, kas reaģē uz to ar "ak tu riebīgā ciniķe, es te par MĪLESTĪBU, a tu par vairošanos!" ;)
Nu ja, vecis jau iet kaa iezombeets robots plati izvalbiitaam aciim ar vienu vieniigu domu vinjas visas izpist, lai tur shkjiist vai pliist maajaas darbaa, attieciibaas. Galvenais nopludinaat kaadaa makstii, un peec iespeejas vairaakaas, savu seeklu:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Taču man kādu iemeslu dēļ - nezinu, varbūt tas ir kārtējais literatūras un masu saziņas līdzekļu kultivētais stereotips - ir radies iespaids, ka vīrieši ir neuzticīgi daudz biežāk, no kā varētu secināt, ka viņus šādas bailes ietekmē mazāk.
Ļoti interesants pieņēmums :)
Interesanti, ar ko tad guļ tie vīrieši, kas ir poligāmi "daudz biežāk" nekā sievietes, ja ne ar sievietēm? ;)
Katrā ziņā, ja tavs apgalvojums būtu pareizs, tad sanāktu, ka ir daudz vīriešu, kas izretis 'nolaiž pa kreisi', bet sieviešu vidū ir vai nu mūķenes, vai m**kas, kas papleš kājas katram gribētājam - diez vai īpaši glaimojoši sievietēm ;) Mana empīriskā pieredze gan neko tādu neliecina, bet varbūt es piederu pie nepareizajām sievietēm ;)
Atļaujiet šaubīties ;)
Es nez, man jau šķiet, ka vīrieši, kas dragā apkārt un nolaiž, kur pagadās, varētu būt tikpat bieži sastopami kā prostitūtas, tikai atšķirība ir tur, ka viņi par to naudu neparasa. Bet vispār interesants points, jāpadomā.
Bet, jā - ir prostitūtas un ir sievietes, kas ir seksuāli aktīvas "meklēšanās periodos", kad nav saistījušās kopdzīvē ar vienu vīrieti. Un lai vai kā, man tomēr ir priekšstats - varbūt kļūdains, nav balstīts nekādos socioloģiskos pētījumos - ka trijstūris "precēts vīrietis, sieva un neprecējusies mīļākā" ir biežāk sastopams kā "precēta sieva, vīrs un neprecējies mīļākais"...
savukārt vīrietis daudz vienaldzīgāk izturas pret to, ka parakstījis kaut kādu papīrīti, bet doma, ka viņa sieviete ir precējusies ar kādu citu, viņam šķiet nepieņemama.
Hmmm. Principā es varētu piekrist domai, ka sieviete labprāt salaidīs ar aizņemtu vīrieti, bet nelabprāt drāzīsies apkārt, ja pati uztver sevi kā aizņemtu, savukārt vīrietim generally būtu otrādi - ar aizņemtu negulēs, bet paša aizņemtība netraucēs mazajam draudziņam blandīties apkārt. Da i tas arī saskan ar manu praksē novēroto parādību, ka precējies vai vismaz apbērnojies vīrietis automātiski kļūst iekārojamāks un copējamāks citu sieviešu acīs ;) Iespējams, tam ir tīri bioloģisks pamats - kādai citai viņš ir bijis labs vaislinieks, značit es arī varu pamēģināt; kamēr aizņemta sieviete jau potenciāli ir grūsna no kāda cita, attiecīgi mēģināt nav vērts.
Bet izklausās, ka šitais te ir dziļi individuāls jautājums un izdarīt no tā kādus deduktīvus secinājumus būtu apmēram tikpat gudri kā pielāgot katrai cilvēciskai būtnei parametrus "sievietes grib apprecēties, bet vīrieši no tā baidās" un pēc tam brīnīties, ja kāds šai aksiomai neatbilst :)
Bet Tava doma par bioloģisko pamatojumu man ļoti patīk.