Man ir kolēģis, kurš pārcilāja "Stikla pērlīšu spēli" un noteica: smaga literatūra. Nē, viņš nedomāja grāmatas masu.
Cita kolēģe reiz izteicās, ka Tarantīno filmas viņai liekas pārāk intelektuālas.
Es neesmu snobiska, - esmu gribējusi uz to pretendēt, bet sapratusi, ka nevaru atļauties - tomēr, ko šādu dzirdot, man ļoti gribas prom no šejienes, prom, prom, prom!
Cita kolēģe reiz izteicās, ka Tarantīno filmas viņai liekas pārāk intelektuālas.
Es neesmu snobiska, - esmu gribējusi uz to pretendēt, bet sapratusi, ka nevaru atļauties - tomēr, ko šādu dzirdot, man ļoti gribas prom no šejienes, prom, prom, prom!
Taču super-duper intelektuālu darbu autors viņš man nelikās pat vidusskolā.
Ja kolēģis būtu teicis garlaicīga figņa vai ko tādu, es pilnībā respektētu viņa tiesības uz šādu viedokli, ja teiktu, ka nav lasījis, nenodomātu neko sliktu - pilna pasaule grāmatu, kuras mēs nekad neizlasīsim.
Bet cilvēks, kurš nespēj sagremot Hesi, nekad nenovērtēs dižošanos ar to, ka lasu, piemēram, deridā, ja man kaut kas tāds ienāktu prātā.:) Un tāpēc es gribu prom!:)
Es tagad ironizēju, protams!!!! Galvenokārt, par sevi!!!
Es jau redzēju ironiju;)
Ai, es kaut kā iedalu daiļliteratūru 2 daļas: 1) kas izklaidē; 2) kas nes interesantu/derīgu mesidžu, tb forma vai saturs. Un kas neietilpst šajās 2 kategorijās - nu i vilks ar viņu!;) Pat ja mani kāds tādēļ nosauks par primitīvu būtni;)
Re: Es jau redzēju ironiju;)
Re: Es jau redzēju ironiju;)