Domenika, mana māsa, vai gan tev šķiet, ka pavārs, kurš, zivi gatavodams, ik reizi iegrieztu sev rokā un, sāpēs vaimanādams, nošķiestu virtuves galdu asinīm, būtu saucams par labu sava amata pratēju? Tad kālab tu domā, ka cilvēkam, kurš nespēj mīlēt bez sāpēm un vaimanām, nebūtu daudz jo cītīgi jāmācās?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
shelly:)