Kurvjzieža kontemplācijas

Rudens nelatviskais

Krāšņais Kurvjziedis

Rudens nelatviskais

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Rudenī allažiņ visspilgtāk izpaužas latviskā tieksme uz gaudulīgumu. Visas tās skumīgās atskārsmes, ka "es neesmu Džeina Fonda", kāda man tur "Parīze, Roma, Londona", ka tik grāpis uz plīts nekurinātā istabā, gumijnieki kājās un dzērājs vīrs pie sāniem, tā viš' i', un tā tā dzīve paiet, bet visādas lielās mīlas, šampanietis, "balles un zīda kleitas, un viss, ko nav piedzīvot dots", tas jau tik tā - pa sapņiem un televizorā otrdienu vakaros. Un, jā, var tā nodzīvot dzīvi un trīs dzīves, un tūkstošiem dzīvju, sāpošu muguru, lakatu ap galvu un "ko ta nu es" uz lūpām.
Es neironizēju, es nenosodu, es nežēloju. Tikai reizēm, rudeņos, vakara kumelīštēju virtuvē dzerot un latviešu rakstnieku prozu lasot, uznāk bailes. Ja nu tas ir lipīgi. Vai ka tas tāds gēns - defekts latviešu sievietes imūnsistēmā, kas ļauj visu dzīvi padarīt par sabrukušu sapņu kaudzes skumīgu vilkšanu, stumšanu, kraušanu un stenēšanu - nevis no baudas, tikai no smaga darba.
Bet tad jau allažiņ atnāk rīts, kaut arī dzestrs un miglains, bet ar dienišķo kafiju, brēcoši spīdīgiem pīlādžiem un seviljanām fonā. Duša aizskalo visu smagumu, papēdīši spalgi klikst uz asfalta. Būs labi. Būs sasodīti interesanti. Būs piedzīvojumi un kaislības, būs franču un gruzīnu valoda, būs feminisms, projekti un naudas pelnīšana. Šis būs labs rudens!
  • Zini, es pat šoreiz nedomāju to patoloģiski tīšo tīksmināšanos. Es domāju par visām tām pa īstam grūtajām un smagajām, dubļiem un aukstuma pārpilnajām dzīvēm, ko redzu visapkārt un ko sievietes velk, bieži vien nesūdzēdamās, pat ar smaidu uz lūpām, humpalu praķīti mugurā un grīdaslupatu neizlaižot no sastrādātās plaukstas. Un es negribu justies pārāka, nē, pasarg dies! es tikai ne par ko uz pasaules negribu šādu dzīvi pieņemt kā normālu. Un mani biedē visi tie mirkļi, kad esmu sajutusi - jā, tieši šādā noskaņojumā tam visam var ļauties. Jo es nezinu, vai no turienes ir atpakaļceļš - uz manām pierastajām lielajām mīlām, ballēm un zīda kleitām.
    Var jau būt, ka arī tā ir tikai cita taciņa uz to pašu elli, ej nu sazini.
    • Aprimsti nu. Nevaru gn iedomāties, ka tu būtu viena no tām. Un ne jau tapēc, ka viņas sliktākas vai labākas, tapēc, ka tev (vismaz tā es domāju) šāda dzīve nav pieņemama. Un, ja vien cilēks ir pieņēmis tādu dzīvi par normu, mēs varam tikai parunāt par mūsu uztverē anomālo latvju zeltenes cietējas likteni, bet mainīti var vien viņa pati.
Powered by Sviesta Ciba