Kurvjzieža kontemplācijas

Zini, es pat šoreiz nedomāju to patoloģiski tīšo tīksmināšanos. Es domāju par visām tām pa īstam grūtajām un smagajām, dubļiem un aukstuma pārpilnajām dzīvēm, ko redzu visapkārt un ko sievietes velk, bieži vien nesūdzēdamās, pat ar smaidu uz lūpām, humpalu praķīti mugurā un grīdaslupatu neizlaižot no sastrādātās plaukstas. Un es negribu justies pārāka, nē, pasarg dies! es tikai ne par ko uz pasaules negribu šādu dzīvi pieņemt kā normālu. Un mani biedē visi tie mirkļi, kad esmu sajutusi - jā, tieši šādā noskaņojumā tam visam var ļauties. Jo es nezinu, vai no turienes ir atpakaļceļš - uz manām pierastajām lielajām mīlām, ballēm un zīda kleitām.
Var jau būt, ka arī tā ir tikai cita taciņa uz to pašu elli, ej nu sazini.