Mīļā māmiņ, es varu piedot to reizi, kad dabūju pa pakaļu un visas tās, kad tu man nenopirki saldējumu, bet ar to, ka ļāvi man tupēt mājās un lasīt grāmatas, nevis pierakstīji kādā cīņas sporta sekcijā, tu esi sakropļojusi manu dzīvi!
vai esi lasījusi stendāla "sarkano un melno" tur ir tāda pamācību sniegšana "necenties uzstājīgi pierādīt savu taisnību; izsmalcināti cilvēki pamanīs gudrību tavās acīs" un patiesi, tu jau esi gudra, tev tas nav jāpierāda :)
Nav runa par to, ka man katrreiz būtu jāpiedara. Mani kaitina, ka es nespēju neko pierādīt agresīvam oponentam NEKAD - ne tad, kad nevajag, ne tad, kad vajag. Un nevis smalkuma vai gudrības, bet vārgulības dēļ!
tur ir tāda pamācību sniegšana
"necenties uzstājīgi pierādīt savu taisnību; izsmalcināti cilvēki pamanīs gudrību tavās acīs"
un patiesi, tu jau esi gudra, tev tas nav jāpierāda :)