Mīļā māmiņ, es varu piedot to reizi, kad dabūju pa pakaļu un visas tās, kad tu man nenopirki saldējumu, bet ar to, ka ļāvi man tupēt mājās un lasīt grāmatas, nevis pierakstīji kādā cīņas sporta sekcijā, tu esi sakropļojusi manu dzīvi!
Tas nav tikai kantorī, tas ir arī uz ielas, sabiedriskajā transportā, ciemos... Es ļauju, piemēram, lai mani pārtrauc, lai manā vietā izklāsta lietas, kuras es pārzinu daudz labāk, es pārvēršos nožēlojamā, iebiedētā pelēkā pelē!!!
bet kādēļ? kādēļ tev vajag savu taisnību visiem garāmgājējiem pierādīt? ja kāds ir gudrs, tad tas nenozīmē, ka viņam turpmākā dzīve jāpavada, pamācot visus uz ielas satiktos cilvēkus! esi pamanījusi cilvēkus, kas uz ielas bieži skaidro citiem savu taisnību? vai viņus visus vieno liela gudrība? :):)
vai esi lasījusi stendāla "sarkano un melno" tur ir tāda pamācību sniegšana "necenties uzstājīgi pierādīt savu taisnību; izsmalcināti cilvēki pamanīs gudrību tavās acīs" un patiesi, tu jau esi gudra, tev tas nav jāpierāda :)
Nav runa par to, ka man katrreiz būtu jāpiedara. Mani kaitina, ka es nespēju neko pierādīt agresīvam oponentam NEKAD - ne tad, kad nevajag, ne tad, kad vajag. Un nevis smalkuma vai gudrības, bet vārgulības dēļ!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ja kāds ir gudrs, tad tas nenozīmē, ka viņam turpmākā dzīve jāpavada, pamācot visus uz ielas satiktos cilvēkus!
esi pamanījusi cilvēkus, kas uz ielas bieži skaidro citiem savu taisnību? vai viņus visus vieno liela gudrība? :):)
tur ir tāda pamācību sniegšana
"necenties uzstājīgi pierādīt savu taisnību; izsmalcināti cilvēki pamanīs gudrību tavās acīs"
un patiesi, tu jau esi gudra, tev tas nav jāpierāda :)